«Ēkai pamati ir vissvarīgākā konstrukcija, jo, ja šī mājas daļa nav pareizi un kvalitatīvi izbūvēta un nosiltināta, pasūtītājs ir izdevis naudu, bet gaidīto rezultātu nav saņēmis. Neveiksmīgi izvēlēti vai slikti izbūvēti pamati nozīmē būves deformāciju, rezultātā parādās plaisas fasādē vai pat jumta konstrukciju deformācija un pārrāvumi siltumizolācijā. Tajā pašā laikā jāpiekrīt, ka dažādi būvnormatīvi, piemēram, pat ETAG, vairāk rūpējas par fasādēm, nevis pamatiem,» stāsta Somijas siltumizolācijas materiālu ražotāja Finnfoam pārstāvis Latvijā Artis Gaujers.
Būvējot pamatus, ļoti svarīgas ir divas lietas: ģeotehniskā izpēte, kas, atklājot grunts veidu, ļauj izvēlēties piemērotāko pamatu veidu, un cilvēka faktors būvniecībā vai tāda risinājuma izvēle, kurā minimizēta cilvēka faktora radītās kļūdas iespējamība. A. Gaujers uzsver pasīvās mājas filozofisko konceptu, kas akcentē zemu energopatēriņu, līdz ar to mazākus apkures rēķinus, izmantojot norobežojošās konstrukcijas, kā arī būvniecības procesu bez kļūdām.
Jāsāk ar ģeoloģisko izpēti
Latvijā tiek izmantoti trīs veidu pamati: pāļu jeb stabveida pamati populārāki ir publiskām un industriālām būvēm ar lielu slodzi uz pamatnes; privātmāju sektorā biežākizmanto lentveida un plātņu pamatus. Būvējot ēku, jebkurā gadījumā process jāsāk ar ģeoloģisko izpēti; tā nepieciešama arī tad, ja māju būvē uz vecajiem pamatiem.
Lentveida pamati
Privātmāju sektorā populārākie ir lentveida pamati – dzelzsbetona konstrukcija pa visu mājas perimetru. To izbūves tehnoloģija ir relatīvi vienkārša, salīdzinot ar stabveida un plātņveida pamatiem. Tomēr šie pamati prasa lielu darba ieguldījumu un lielu materiālu patēriņu. Pēc pašu pamatu izbūves tie vēl jāsiltina, un perimetra iekšienē jāveido grīda, kas arī vēl papildus jāsiltina.
Uzmanieties no kļūdām
Riskus lentveida pamatiem rada kļūdas siltināšanas procesā. «Gribētu domāt, ka šādas kļūdas vairs netiek pieļautas, jo savulaik siltumizolācijas materiālu ražotāji intensīvi skaidroja lentveida pamatu siltināšanas
procesu, bet agrāk tieši pamatu siltināšanā tika pieļauts diezgan daudz kļūdu. Pirmkārt, ja materiāls – gan putuplasts, gan vate – tiek stiprināts uz līmes punktiem, starp fasādi un siltumizolācijas materiālu izveidojas 1–2 centimetru sprauga, un diemžēl siltumizolācijas materiāls ar dekoratīvo apmetumu vairāk uzlabo ēkas vizuālo izskatu, kamēr siltināšanas efekts ir minimāls. Pareizais siltumizolācijas montēšanas princips ir līmjavas uzklāšana pa visu laukumu vai pa perimetru, lai panāktu nekustīgu gaisa telpu starp fasādi un siltumizolāciju. Otrkārt, ņemot vērā, ka lentveida pamatus līdz noteiktam augstumam sedz zemes piebērums, nereti meistari tos zemes piebēruma daļā vēl papildus stiprināja mehāniski ar dībeļiem. Tā ir ļoti liela kļūda lentveida pamatu siltināšanā, jo ar dībeļiem tiek pārrauta siltumizolācija un arī hidroizolācija,» skaidro A. Gaujers.
Plātņveida pamati
Plātņveida pamatu risinājumi var būt atšķirīgi. Finnfoam risinājums Baltijai adaptēts no Skandināvijas. Tas ir piemērots daudzu tipu ēkām, bet nav ieteicams vājas nestspējas gruntīs, jo plātnei nepieciešama stingra pamatne.
Finnfoam ir Baltijā vienīgais ekstrudētā putupolistirola (XPS) ražotājs ar ražotni Kauņā (Lietuva). Uzņēmuma piedāvātais plātņu pamatu risinājums ietver XPS formās iepildītu betonu. Risinājums atbilst pasīvās mājas konceptam, jo tas ir energoefektīvs un izslēdz kļūdu iespējamību. Risinājums ietver divu veidu XPS plātnes – sākotnēji uz grunts pa ēkas perimetru tiek izklātas horizontālās plātnes, un tajās vertikāli, atbilstoši rūpnieciski izveidotajam gropējumam jeb savienojuma vietām, stiprinās sānu malas. Pirms betona liešanas ieteicams izveidoto perimetru atbalstīt ar koka konstrukciju vai arī veikt zemes piebērumu, lai nodrošinātos pret betona radītās slodzes veidņa izspiešanu. Perimetra sistēmas loksnes ieteicams savā starpā salīmēt, izmantojot PU putu līmi. Grīdas laukums tiek aizpildīts ar XPS krāvumu un konstruktora aprēķināto armatūras stiegrojumu atbilstoši nepieciešamajai nestspējai. Pēc tam ierobežotajā laukumā iepilda betonu. Risinājuma rezultātā kopā ar pamatiem ir izveidota arī grīda un siltināta cokola daļa. Pamatu sānu malās var balstīt nesošās konstrukcijas – gan gāzbetona blokus, gan keramzītbetona blokus, gan koka karkasu. Risinājuma plus – XPS betona plātnēs neveidojas pārrāvumi, nav termotiltu. Plātņu montāžai nepieciešamais laiks ir daudz mazāks, nekā veidojot cita veida pamatus.
XPS un EPS
Lai gan Latvijas tirgū jau vairāk nekā 20 gadu pieejams gan ekstrudētais putupolistirols jeb XPS, gan ekspandētais putupolistirols jeb EPS, daudzi materiālus jauc. «Ļoti bieži saņemu pieprasījumu piedāvājumam, kuros arhitekti, projektētāji projekta specifikācijā norāda, piemēram «ekstrudētais putupolistirols EPS 150». Bet tāda materiāla nav! Ekstrudētais putupolistirols ir XPS, un EPS ir EPS.
EPS sastāv no polistirola granulām, tāpēc tautā to sauc par bumbiņu putuplastu vai vienkāršo putuplastu. Savukārt XPS ir putupolistirols, kas veidots ar ekstrūzijas metodi. Tāpēc materiāla poru struktūra ir pilnīgi
viendabīga un noslēgta – starp porām nav gaisa kanālu vai savienojumu.
Abu materiālu atšķirīgā struktūra nosaka, ka EPS un XPS ir atšķirīgas tehniskās īpašības un izmantojums.
XPS ūdens absorbcija ir tuvu nullei – ilgtermiņā materiāls uzsūc līdz 0,7% ūdens. Savukārt EPS ūdens absorbcija ir līdz pat 2–7% atkarībā no ražotāja un materiāla markas. Tāpēc grunts darbos – cokoldaļas siltināšana, grīdas uz grunts siltināšana – XPS ir labāka izvēle materiāla tehnisko īpašību dēļ: mitrumizturība, siltumizolācija, turklāt, un tas ir ļoti svarīgi, materiāla slodzes nestspēja ir 300–700 kPa.
Savukārt EPS veido savietotas granulas, starp kurām veidojas gaisa kabatas. Finnfoam ražotais EPS ir energoefektīvāks, ar siltumvadītspējas koeficientu 0,031 W/mK, tas ir pelēkā krāsā, jo ražošanā tiek izmantotas speciālas granulas, kuru sastāvā ir grafīta pulveris, kas nodrošina zemāku lambdas vērtību.
Tāpēc mēs iesakām EPS izmantot konstrukcijās, kurās nav saskares ar grunti, tas ir, fasādes siltināšanai, zem dekoratīvā apmetuma, jumtos un grīdā kombinācijā ar XPS, bet ne cokoldaļai. Teorētiski to var darīt, bet tad jāveic papildu mitruma aizsardzība izolācijai no ārpuses. Granulas labi darbojas sausos apstākļos, savukārt ekstrudēto putupolistirolu var likt gruntī, pat ūdenī,» stāsta A. Gaujers.
Daiga Zemīte
Raksts publicēts izdevumā “Būvinženieris” Nr. 63
